Noslēpums

Manā apziņā ir iedvesmas, pārpilnības un harmonijas avots.

Pārpilnība valda pār manu runu. Pārpilnība iedvesmo manu prātu. Bet mana dzīve ir Visuma bagātības izpausme.

Esmu bagāts, jo bagātība mani ir izraudzījusies. Esmu veiksminieks, jo esmu panākumu cienīgs. Esmu devīgs, jo devīgums dāvā prieku.

Bagātība man dāvā laimi darīt to, kas man patīk.

Viss, ko uzsāku, veicas. Visas manas domas ir radošas. Visi vārdi, ko saku, cilvēkiem sagādā prieku.

Pārpilnības enerģija mani sargā, palīdz man, virza mani.

Mani panākumi iedvesmo citus. Mans prieks pielīp visiem.

Pār mani līst naudas lietus no Visuma pārpilnības mākoņiem.

Esmu brīva un nemirstīga būtne, ko radījis Dieva prieks.


Esmu naudu pelnošu ideju avots. Esmu dzīvs panākumu talismans. Esmu uzplaukuma simbols. Esmu labas veiksmes zīme. Esmu pārpilnības enerģijas iemiesojums.

Pa labi – veiksme, pa kreisi – panākumi, priekšā – gaisma, visapkārt –pārpilnība, iekšā – bagātība.

Jaunrade ir mana dzīve. Iedvesma – mans spēks. Mīlestība – mana elpa.

Mans devīgums ir panākumu ceļš, mani pa¬ nākumi ir uzplaukuma pamats, uzplaukums – labo darbu spēks.

Visi man palīdz sarīkot pārpilnības svētkus.

Kosmoss man uzticējis naudu, un tās spēku es veltu cilvēces evolūcijai.

Dievs man dod sapratni, kā vairot bagātību, kā to saglabāt un kā izmantot, lai kalpotu cilvēkiem.

Esmu laimīgs, jo mana sirds ir mīlestības pilna. Esmu laimīgs, jo mana dzīve ir piesātināta ar pateicību. Esmu laimīgs, jo manu jaunradi apmirdz svētā iedvesma.

Esmu laimīgs, jo manām acīm paveras vienotība.

Mēs esam dievi.

She killed the madman in her kitchen with the salad knife

The fly was dying in the tanglefoot, and cat was watching

So flawless this moment was, the time just froze

So peaceful, and her mind stopped going

The raven flew across her house, then sat on the rooftop

Electricity was running loudly through the cables

She felt the excitement in her fingertips

The madman was gone for sure, with love, no hate at all

A chainsaw went on somewhere in the garden

Delightful and superb the sound was to her ears

As some faggot passed by the yard with his eyes rolled

The raven left the rooftop with its wings spread widely

I was yours for life, she whispered so loud as thunder

When you loved me as I were, so truly, so deep and complete

A rainstorm started to roar behind the window

And the fly died in the tanglefoot

Start all over

Take a step back, turn around
Look at the world that you've let down
My, my, such a disgrace
The damage is done you can't replace it
These are the things your mind will tell you
These are the things your heart will say
These are the things that leave you hopeless
These are the times you say
There is no way

But as long as you are breathing
You can start all over again
If your heart's beating
You can start all over again
Goodbye sorrow, you can start all over again
Hello tomorrow, you can start all over

Wake up to the perfect sun
The long night is over, a new day has begun
Oh yes, dare to believe much close in the morning
Your spirit is free
These are the things your mind will tell you
These are the words your heart will say
These are the thoughts that leave you fearless
These are the hands that point the way

Everything can change if all our things are new
The impossible is here and it's crying out for you
Everything is gonna work out right
Just like we prayed it would
Growing miracle after making a yes
It's working for you

Deep

So deep under,

So deep underneath
In my creepy thoughts
No one wants ever to seek.
I thought I was the only one,
Who knows the way to my past.
He was supposed to be that man,
Supposed to be the last.
But when the world crushes to your feet,
Then you realize you haven’t still done
The last turn to be as the beat
In your own story, to your own man.
He knew every single peace in my soul,
Every way that was making me feel to be his.
And when you strip all armor, you’re naked, you’re cold
It always turns in to pain, in to this.
Who only knows my simple reason to live,
You always and anytime have little something to give.

The swell

If you would put your hand on my chest you would feel my heart, you would feel how broken it is. You would feel my heart bleeding for you. Life is ever more beautiful as it is. And I stay modest. And I am here. Take my hand, take it and I will sway you away, there will be just us, just you and me. All you have to do is give yourself to me, give all, give everything and you won't feel lonely no more, because I know you are.
How does it happen in our lives that once you're in me, I can never get you out any more. You fill my world. Life is cruel, and people tend to let moments pass by, moments that could change everything. Love me tender, as I am yours forever.

Dog days.

And I never wanted anything from you.
Except everything you had
and what was left after that too.

Es Tevi vienmēr atceros

Veroties ārā pa logu kārtējo reizi satrauc rudens miers. Saule ir tik spoža un zvaigznes naktī spīd skaidrāk kā parasti. Zvaigznes, kuras piederēja mums, mums diviem vien. Tās pašas zvaigznes, tā pati debess un tas pats rudens. Jā, arī tas piederēja mums. Piederēja. Rudens ir laiks, kam gribas pakļauties, atdoties. Tas nospiež tevi uz ceļiem un vienmēr uzšķērž vaļā, plaši vaļā. Uplēš tevi un tavas sadzijušās brūces, bet tas piederas. Tu ļaujies. Jo tik pat mierīgi kā tas atnāk, tas lēnām tevi sadziedē un aiziet.

Veroties ārā pa logu šajā laikā vienmēr apžilbst acis. Arī naktī. Tu abžilbsti tik ļoti, tu gribi apžilbt. Ārā tevi silda rudens dzestrais gaiss, un tu abreibsti ievelkot nāsīs smaržu, kas liek tev dzīvot. Ārā smaržo rudens, smaržo gaiss un atmiņas, un nemanot ciemos atnāk nostaļģija. Tā riebj, it sevišķi, kad tā ir tik skumja. Vietas, lietas, jūtas. Riebj. Un aizrauj.

Es Tevi vienmēr atceros. Un te tikai. Es Tevi vienmēr jūtu. Un ne tikai. Tu esi kaut kur tur, dziļi, dziļi manī. Bet es Tevi neskrāpēju vairs ārā, kā agrāk. Varbūt tagad Tu skrāpē ārā mani, skrāpē sevi no manis ārā. Sāp? Sāp. Viss ir mierīgi, rāmi turpina savu gaitu. Bet Tevis nav un manis nav. Mēs neesam. Varbūt kur citur. Mēs esam vienā vietā, katrs savā lielceļa pusē. Lielceļa? Vai meža stigas? Es nezinu. Tu vienmēr paliksi mans. Man Tu esi mans un tikai. Mīlestība? Viņa tur ir, tā tur vienmēr ir. Pirmā vai pēdējā, kāda starpība. Varbūt viņa ir tikai akli nomaldījusies no manis vai Tevis, vai mūsu meža stigas. Vai arī Tu viņu piesēji pie ķēdes kādā pagalmā kā suni? Un nelaid vaļā.

Nav pagājusi neviena pati diena, saulaina, vējaina, lietaina vai līdz kaklam pilna ar sniegu, kad es nedomāju. Es gribētu nedomāt, ļoti gribētu. Nav pagājs kaut viens rīts vai vakars, kad man prātā nebūtu Tevis. Neprātā. Un sirdī. Ja Tu zinātu, cik ļoti es Tevi mīlēju, ak Dievs, cik ļoti es Tevi mīlu un vienmēr mīlēšu. Bet neērtība tam nedpiedien. Tāpat kā man. Salkanība šiet arī nebūtu vietā, vai ne? Tā šķebina.

Mēs neesam vairs tie, kas bijām, neesam vairs tie, kas gribējām būt. Mēs varam būt tie, kas gribam, ja gribam. Mēs varam un esam tepat, citur vairs nekad, ne tā. Viss tas slēpjas vēlmē būt. Tu gribi būt? Es gribu, lai Tu esi, bet ne tā vienkārši. Ieskaties, ieklausies, pieskaries, sajūti. Kaut to, kas mānīgi mums varētu šķist kā tukšums tukšā vietā. Bet Tur nav ne tukšums, ne tukša vieta. Tur esam mēs abi. Vai vismaz viens no mums.

Atkal paveros ārā pa logu un redzu to rudeni dienā un tās zvaigznes naktī, kas piederēja mums, mums diviem vien. Es gribētu, lai Tu arī redzi. Neesi tik tālu prom no manis, būdams tepat blakus. Bet tādā dīvainā kārtā Tu atkal uzrodies vēl tuvāk un aizrauj mani prom tur, kur mums vienmēr bija labi un tur, kur rudens izaug man cauri.

Es redzēju Tevi sapnī

Ir tāda sajūta, ka tam nevajadzētu tā būt. Nevar būt, ka ir tā kā ir. Kur ir palicis liktenis? Noslēpies kādā pagultē. Tas nav lemts mums abiem. Ne tā. Dvēsele plosās un tiek saplosīta, vairs nav zemes, uz kuras stāvēt. Bet tomēr es uz tās stāvu, staigāju pa tās grubuļaino reljefu, turos. Atliek tikai pāriet pāri ceļam, uz otru pusi. Pats uzbūvēji to žogu, kuram, pēc maniem aprēķiniem, te tagad nevajadzētu būt, un Tu to zini, Tu pats zini, ka to vajag nafig nošķūrēt nost, nojaukt, noārdīt. Tā vietā tu ārdi mani. Ārdi līdz kamēr vairs nepaliks nekā, tikai primitīvs instinkts. Un interese par pasauli būs salmiņš, pie kā pieķerties, lai nepazustu pavisam, lai paliktu kādam vērtīgs. Mums nav jēgas uzturēties šajā pasaulē vienam bez otra. Tu dzīvo tā kā negribi dzīvot, es to redzu, jūtu, saožu. Bet laikam starp mums ir pārāk daudz aizpildīta tukšuma. Un es Tevi gaidīšu mūžam, jo es Tevi mīlu un tas ir muļķīgi. Tu neesi saucis mani par muļķi, es sevi tā saucu. Un vienmēr pienāk laiks atzīties. Es redzēju Tevi sapnī.

Oscar Wilde

"If you pretend to be good, the world takes you very seriously. If you pretend to be bad, it doesn't. Such is the astounding stupidity of optimism."

"Pessimist: One who, when he has the choice of two evils, chooses both."

"Man is least himself when he talks in his own person. Give him a mask, and he will tell you the truth."

"All women become like their mothers. That is their tragedy. No man does. That's his."

"Always forgive your enemies - nothing annoys them so much."

"I see when men love women. They give them but a little of their lives. But women when they love give everything."

"If one plays good music, people don't listen and if one plays bad music people don't talk."

The sex appeal of Luciano Pavarotti

Does anybody have an idea, why so many women (including me) found Luciano Pavarotti so sexy?
Despite his body, women adored him. Those, who followed Luciano's career said, that he had fame, fortune, he had every woman and spaghetti he wanted. Why was that?
Of course, the passion of life, of music, of pleasure and love, that he had, made him such a fantastic person. He loved women. But what exactly made women love him?